Naturally... Tik dabiski kā elpot
Man ļoti patīk daba, būt tajā. Ir brīži, kurus gribas iemūžināt. Apturēt mirkli, lai tas neizgaist Visumā. Daba mainās ik sekundi, šajā brīdī tā vairs nav tāda kāda bija pirms mirkļa – saule aizslīd aiz mākoņa, vējš pakutina vai pakustina?:) puķi vai koku. Mainās gaisma, mainās noskaņa. Citāda kļūst ik ainava
Pēdējos gados vēroju, ka sarūk to dienu skaits, kad
ir tīkami būt dabā. Te tveice, te liels aukstums, spēcīgs vējš, lietus, krusa vai sniegputenis. Laiks, kurā esmu ārpus telpām kļūst īsāks. Redzot kā ikdienā izturamies pret planētu, ko Dievs mums dāvājis, tas kļūst pat ļoti saprotams. Lai Dievs dod mums gudrību vairāk rūpēties un saudzēt, lai arī mūsu bērni, mazbērni un mazmazbērni redzētu dabisku ainavu. Ne tikai šeit virtuāli, bet arī reālajā dzīvē. Kādu dienu aina aiz loga nešķita diez cik patīkama – bija drēgns, pūta vējš un lija spēcīgs lietus. Sēdēju un pārlūkoju vecas fotogrāfijas, kurās esmu apstādinājusi dabas skaistuma mirkļus, un man gribējās, lai arī citi redz šos tik dabiskos mirkļus! Varbūt kādam tas būs kā impulss mainīt savu attieksmi pret dabu, sākt domāt un vairāk saudzēt to jau šodien. Tā mums dota tikai viena un neatkārtojama. Fotogrāfijas savā foto arhīvā glabāju jau kopš 2004.gada. Tie ir mirkļi, kas mani konkrētajā brīdī pārsteidza ar savu varenumu, mieru, krāsu gammu, harmoniju un neatkārtojamību. Pateicos Dievam par iespēju savām acīm redzēt ļoti daudzas vietas uz šīs planētas. Baudiet! Lai daba Jūs iedvesmo, saudzējiet to!